Vēsturiski korupcijas spilgtumi
Var droši teikt, ka korupcija radās tiklīdz kā cilvēki sāka viens otram uzticēt kaut cik svarīgus uzdevumus - kā valdniekam aizstāvēt tautas intereses, kā ierēdnim īstenot valdnieka gribu, kā pilnvarotajam pārvaldīt īpašumu u.t.t. Teju vai visās šādās situācijās rodas korupcijas risks, kad uzdevuma pildītājam paveras iespēja gūt labumu pašam vai sev tuviem cilvēkiem, upurējot uzdevuma devēja intereses. Vēstures aprakstos, literāros darbos un mākslā ir sastopamas neskaitāmas spilgtas ilustrācijas, kas parāda gan korupciju, gan centienus to apkarot. Šajā sadaļā ievietosim spilgtas liecības par šīm problēmām dažādos laikmetos un zemēs.
ASV kā korupcijas lielvalsts tēls 20. gs. 20. gados
Vispasaules korupcijas zemē, tāds nosaukums rakstiņam par ASV likts Iekšlietu Ministrijas Vēstneša 1928. gada 30. oktobra numurā. Zīmīgi, ka raksta lielākā daļa ir veltīta nelikumīgai alkohola un narkotisko vielu apritei. No tā var secināt, ka vārdu korupcija laikraksts lietojis tā senākajā, plašākajā nozīmē, saprotot jebkādu morālu samaitātību, nevis tikai precīzi noteiktas un likumā aizliegtas valsts amatpersonu darbības, piem., kukuļņemšanu. Avots: Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Brīdinājums par sliktas valdīšanas sekām ASV Kongresa bibliotēkā (19. gs. beigas)
Korumpēta likumdošana. Elihu Vedder (1836 - 1923). 1897. gada 1. novembrī durvis vēra Kongresa bibliotēka Vašingtonā pēc pārcelšanās no vecajām telpām Kapitolijā. Jaunā ēka radīja spēcīgu iespaidu, pateicoties savai arhitektūrai, skulptūrām un gleznojumiem. Viena no bibliotēkas populārākajām un kritiķu atzītākajām gleznojumu sērijām bija pieci paneļi, kas attēlo labas un sliktas valdīšanas sekas. Izvietoti pie ieejas lasītavā, tie kalpoja par brīdinājumu sabiedrībai. Viens no sienas paneļiem saucas Korumpēta likumdošana (Corrupt Legislation) un ataino sievietes tēlu greznā tronī, kura roku balstu vietā ir ar naudu pildīti pilnības ragi. Kreisajā pusē uz nestrādājošu fabriku fona ir attēlotā lūdzēja ar tukšu kodaļu un vārpstu, simbolizējot bezdarbniekus (1890to gadu krīzes laikā bezdarbs sasniedza 20 procentus). Viņa saņem atraidījumu, jo priekšroku gūst kukulis, kas nolikts uz vienkausa svariem – parodijas par justīcijas simbolu. Plaukstoša rūpniecība kūpina dūmus aiz samaitājošās bagātības tēla, kas sēž pie naudas maisiem, metāla kofera un apgāztas balsošanas urnas, novietojusi uz ceļiem savtīgās interesēs interpretējamu likumu grāmatu. Troņa fonā ir rudenīgs vīnogulājs, kas simbolizē pagrimumu. Pārējie paneļi saucās Valdība (centrālais), Anarhija, Laba pārvalde, Miers un pārticība. Avoti: The United States Capitol Historical Society Wikipedia Reprodukcijas avots: Library of Congress.
Apbūves noteikumu pārkāpumi (korupcijas pazīmes!) aizpagājušā gadsimta Rīgā
Kopš 1814. gada Rīgas aizsardzības interesēs plašā zonā ap pilsētas nocietinājumiem bija spēkā stingri apbūves ierobežojumi. Taču Turgēņeva ielā ir joprojām saglabājušās pretēji noteikumiem par ēku augstuma ierobežojumiem celtās divstāvu ēkas (šajā zonā bija atļauts celt tikai vienstāva koka mājas uz zemiem – ne vairāk par 30 cm – virspamatiem. Avots: Koka Rīga. Neputns, 2001. Foto: Valts Kalniņš
Kuģa katastrofa politiskās patronāžas rezultātā (19.gs.)
Medūzas plosts. Theodore Géricault (1791 – 1824). Glezna, kuru mākslinieks izstādīja 1819. gada Parīzes Salonā, attēlo fregates Medūza bojāejā izdzīvojušos. Kopā ar citiem kuģiem fregate devās ekspedīcijā uz Senegālu un gāja bojā 1816. gada jūlijā. Francijas admiralitāti apsūdzēja par to, ka ekspedīcijas vadība politiskas labvēlības dēļ bija uzticēta nekompetentam virsniekam – vikontam de Šomarē (Chaumareix), kādreizējam emigrantam, kurš 25 gadus nebija komandējis kuģi. Glezna guva lielu ievērību, vairāk gan pateicoties skandālam, nevis mākslinieciskai interesei. Kuģa bojāejas šausminošākā epizode bija 149 cilvēku nonākšana uz plosta ar tikai dažām vīna mucām. Pēc daudzām dienām plostu, uz kura vairs bija tikai 15 izdzīvojušie, atrada fregate Arguss. Gleznā redzams brīdis, kad uz plosta esošie pamanīja Argusu. Avots: Web Gallery of Arts
Sociālā reklāma ar laba piemēra palīdzību (17.gs.)
Kurijs Dentats dod priekšroku rāceņiem, nevis zeltam. Govert Teunisz Flinck (1615 - 1660). Flinks bija viens no māksliniekiem, kas saņēma pasūtījumu izgreznot Amsterdamas jauno rātsnamu. 1656. gadā viņš pabeidza gleznu birģermeistaru padomes zālei. Kurijs Dentats (miris 270. gadā p.m.ē.) bija Romas republikas konsuls un plebeju tribūns, kurš bijis slavens ar savu neuzpērkamību. Stāsta, ka samnītu (cilšu grupa Apenīnu kalnos) sūtņi esot ieradušies pie Dentata ar dāsnām dāvanām, lai iegūtu viņa labvēlību. Uz to Dentats atbildējis, ka labprātāk dzīvo no rāceņiem nekā pieņem kukuļus. Viņš arī dodot priekšroku valdīšanai pār zelta īpašniekiem, nevis paša zelta iemantošanai. Glezna bija iecerēta kā atgādinājums birģermeistariem par amatpersonām nepieciešamo tikumu. Avoti: Web Gallery of Arts Wikipedia
Pretrunas ap korupciju 16.-17. gadsimta Rīgā un to atspoguļojums Ekes cilnī (1618)
Rīgas birģermeistars Nikolajs Eke 1583. gadā "kļuva burggrāfs, t.i. Polijas karaļa varas pārstāvis, kas koncentrēja savās rokās lielu varu. Izmantodams savu augsto stāvokli un birģermeistara tiesības, viņš sarausa milzu bagātību, turklāt sajaucot paša maku ar pilsētas kasi." Lai mazinātu sabiedrības naidu, viņš daļu savas naudas veltīja labdarībai, t.sk. nodibinot tā saukto Ekes konventu jeb patversmi Mazās ģildes mirušo meistaru atraitnēm. "Eke lika novietot epitāfiju Atraitņu patversmes nama fasādē [Skārņu ielā 22]. Tajā bija attēlots Jaunās derības motīvs par Kristu un grēcinieci; šis motīvs vienmēr saistās ar Kristus vārdiem: "Pirmo akmeni lai met tas, kas pats ir bez grēka."" Tam vajadzēja likt padomāt, vai Ekes oponentiem ir tiesības nosodīt burggrāfu. Ciļņa vēstījums tomēr ir pretrunīgs, jo kreisajā pusē attēlota aizejoša figūra ar naudas maku, nesodītais naudas piesavinātājs, un no oponentu dusmām tas Ekes kungu neglāba. "Viņš tika apglabāts Doma baznīcā, uzliekot kapakmeni, kur ciļņa tehnikā bija izcirsta viņa figūra pilnā augumā. Kādu nakti šis cilnis tika slepeni norauts no kapakmens un viss figūras detaļu veidojums - galva, rokas un kājas - sadauzīts. Tik liels kādreiz varēja būt cilvēku naids." Pēc Cielava, S., "Cilnis Vecrīgas laicīgajā arhitektūrā", 1985. Foto: Smig
Pretkorupcijas sociālā reklāma 15. gadsimta Flandrijā
Kambūza tiesa. Gerard David (ap 1460 – 1523). 1487. un. 1488. gadā Briges (Flandrija) pilsētas varas iestādes pasūtīja vairākus paneļus mēra vietnieka telpai rātsnamā. Šis ievērojamais pasūtījums materializējās kā liels diptihs. Tas pirmo reizi minēts pilsētas arhīvos kā Pastarā tiesa, bet patiesībā tajā attēlota Kambūza tiesa. Sižets ir patapināts no Hērodota,– Persijas karalis Kambūzs apcietināja un sodīja tiesnesi Sīzamnu par melošanu. Sīzamna saņemtais sods bija ādas nodīrāšana, dzīvam esot. Dāvida gleznotie paneļi bija iecerēti kā bargs brīdinājums tiesnešiem pret korupcijas kārdinājumu. Avots: Web Gallery of Arts
