Likumdošana un politikas dokumenti1

2010. gada jūlijs - septembris

30. septembrī Saeima atcēla likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu, kas paredzēja pienākumu tiem partiju un partiju apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, kuri nav valsts amatpersonas, iesniegt amatpersonas ienākumu deklarāciju, stājoties amatā un ik gadu pēc tam. Jūnijā pieņemtā norma tika atcelta pēc tam, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers atgrieza likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents pauda atbalstu prasībai nodrošināt politisko partiju amatpersonu mantiskā stāvokļa caurskatāmību, tomēr iebilda, ka partiju vadības statuss neatbilst valsts amatpersonas statusam un viņu darbības regulēšana ir ārpus likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” darbības jomas.

23. septembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai pastiprinātu iestāžu vadītāju iespējas efektīvi uzraudzīt padotos, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vadītājam paredzēts noteikt tiesības pieprasīt no valsts amatpersonas informāciju, kas norādāma amatpersonas deklarācijas publiski nepieejamā daļā (valsts amatpersonas, tās radinieku un citu deklarācijā minēto personu dzīvesvieta un personas kods, kā arī darījumu partneri, tai skaitā parādnieki un kreditori). Tā saukto trauksmes cēlāju aizsardzības nolūkā grozījumi paredz aizliegumu iestāžu vadītājiem izpaust informāciju par to, kura valsts amatpersona vai darbinieks informējis par interešu konfliktu vai koruptīviem nodarījumiem, un bez objektīva iemesla radīt šādai personai tiešas vai netiešas nelabvēlīgas sekas.

16. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē atsauca KNAB sagatavoto Informatīvo ziņojumu par administratīvā soda uzlikšanas termiņa pagarināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar politisko partiju finansēšanu. Ziņojumā KNAB ierosināja pagarināt administratīvo sodu uzlikšanas termiņu, nosakot, ka noilgums par administratīvajiem pārkāpumiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā ir 18 mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas (pašlaik tas ir gads), un vienlaikus saglabājot otru noilguma termiņa iestāšanās nosacījumu, kas tiek rēķināts no pārkāpuma atklāšanas dienas (četri mēneši), lai disciplinētu biroju pārkāpumu lietu izskatīšanā.

29. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē pieteica Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicē politisko organizāciju (partiju) gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas, ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem) un ziņojumus par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu”. Jaunums, salīdzinot ar līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem, ir projektā noteiktā kārtība, kādā partijas iesniedz ziņas par biedru naudām, kā arī kārtība, kādā publicējama informācija par partiju saņemtajām iestāšanās naudām un biedru naudām.

29. jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma personas iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem”. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka, ka pēc KNAB pieprasījuma partijas ziedotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Līdz šim šāda kārtība nebija noteikta, un ar ierosinātā noteikumu projekta palīdzību iecerēts šo nepilnību risināt.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License