Likumdošana un politikas dokumenti1

2010. gada janvāris - jūnijs

17. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, kas ietver vairākas pašvaldības darbības atklātību regulējošas normas. Noteikts pienākums publicēt domes lēmumus internetā. Pašvaldībām būs arī jāpublicē saistošo noteikumu projekti un jāpievieno tiem paskaidrojuma raksti.

17. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredzēja pienākumu tiem partiju un partiju apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, kuri nav valsts amatpersonas, iesniegt amatpersonas ienākumu deklarāciju, stājoties amatā un ik gadu pēc tam. Paredzēts, ka esošo partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem, kuri nav valsts amatpersonas, deklarāciju būtu jāiesniedz divu nedēļu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar šiem noteikumiem deklarācijas būtu jāiesniedz, piemēram, vairākām Tautas partijas un politiskās apvienības „Par labu Latviju” amatpersonām. Grozījumi tomēr nestājās spēkā, jo Valsts prezidents tos atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

10. jūnijā Saeima pieņēma Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumus, kas paredz no 2012. gada izmaksāt partijām valsts budžeta finansējumu. Pastāv uzskats, ka tādējādi iespējams mazināt partiju atkarību no atsevišķiem privātiem ziedotājiem. Likuma grozījumi koriģē arī vairākas citas normas attiecībā uz partiju finanšu apriti, piemēram, nosaka pienākumu publiskot internetā informāciju par iestāšanās naudām un biedru naudām, kuru kopsumma kalendārajā gadā vienam partijas biedram pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (180 latu 2010.gadā). Līdz šim likums paredzēja tikai informācijas publiskošanu par partiju saņemtajiem ziedojumiem.

27. maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas no valsts amatpersonu loka izslēdz valsts vai pašvaldību kontrolētu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļus, ja attiecīgās kapitālsabiedrības reģistrētas ārvalstīs. Argumentācijā par labu šiem grozījumiem norādīts, ka ārvalstīs reģistrētu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi, kas bieži vien nav pat Latvijas pilsoņi, tiesiski nav un nevar būt pakļauti Latvijas publisko tiesību regulējumam.

20. maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kas nosaka vairākus jaunus ierobežojumus priekšvēlēšanu aģitācijā, kā arī jaunus pienākumus gan partijām, gan reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā. Piemēram, tagad ne tikai preses izdevumiem un raidorganizācijām, bet arī reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas izvieto aģitācijas materiālus internetā, ir jāpublisko savi izcenojumi. Turklāt vēlēšanu dienā un dienu pirms tās priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta ne tikai radio, televīzijā, preses izdevumos un publiskajās vietās, bet arī internetā. Likumā nodefinēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, par tādu atzīstot kādas partijas, to apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšanu, ja par to ir saņemta samaksa un apmaksātājs nav norādīts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

13. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika atsaukti 2009. gada 22. oktobrī izsludinātie grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas precizētu biroja funkcijas korupcijas novēršanā un biroja amatpersonu darba tiesiskās attiecības. Bija paredzēts, ka KNAB analizēs ne tikai valsts iestāžu, bet arī pašvaldību iestāžu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus. Rezultātā birojs sniegtu iestādēm metodiskos ieteikumus un koordinētu to ieviešanu. Ņemot vērā, ka birojs veic resoriskās pārbaudes gadījumos, kad informācija par iespējamu likumpārkāpumu nav pietiekama, lai uzsāktu kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietu, bija iecerēts noteikt resorisko pārbaužu veikšanas kārtību un termiņus.

6. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma personas iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem”. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka, ka pēc KNAB pieprasījuma partijas ziedotājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Līdz šim šāda kārtība nebija noteikta, un ar ierosinātā noteikumu projekta palīdzību iecerēts šo nepilnību risināt.

4. martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja koncepcijas projektu „Informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana”. Vienā no koncepcijas variantiem tiek piedāvāts izstrādāt speciālo likumu, definējot lobēšanu, nosakot lobētāju grupas, izveidojot vienotu lobētāju reģistru. Otrs koncepcijas variants paredz izdarīt grozījumus Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā, uzliekot par pienākumu iestādei, kurā veikti lobēšanas pasākumi, pēc pieprasījuma sniegt informāciju par lobētājiem, kuri kontaktējuši ar šo iestādi, un viņu veiktajām lobēšanas aktivitātēm.

Jānorāda, ka šīs koncepcijas izstrādi apgrūtināja Ministru kabineta 2009. gada 24. novembrī izvirzītā prasība, ka informācijas par lobētājiem publiskās pieejamības nodrošināšana nedrīkst ievert jaunu funkciju uzdošanu visām iestādēm (liela daļa iespējamo lobēšanas atklātības veicināšanas pasākumu ietver vismaz minimālu pienākumu noteikšanu iestādēm, piemēram, fiksēt informāciju, kuri lobētāji ir kontaktējuši ar iestādi). Pirmo reizi MK apstiprināja koncepciju par lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamību jau 2008. gada jūlijā, bet dažādu sarežģījumu dēļ tā joprojām nav pilnvērtīgi īstenota.

25. februārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja KNAB sagatavoto Informatīvo ziņojumu par administratīvā soda uzlikšanas termiņa pagarināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar politisko partiju finansēšanu. Patlaban, ņemot vērā likumā noteiktos partiju finansiālās darbības atskaitīšanās nosacījumus, KNAB darba intensitātes palielināšanos noteiktos laika periodos (pirms un pēc vēlēšanām), kā arī pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas sarežģītību, atsevišķos gadījumos nav iespējams piemērot administratīvos sodus noteiktajos termiņos. Tāpēc KNAB ierosina pagarināt administratīvo sodu uzlikšanas termiņu, nosakot, ka noilgums par administratīvajiem pārkāpumiem partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā ir 18 mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas (pašlaik tas ir gads), un vienlaikus saglabājot otru noilguma termiņa iestāšanās nosacījumu, kas tiek rēķināts no pārkāpuma atklāšanas dienas (četri mēneši), lai disciplinētu biroju pārkāpumu lietu izskatīšanā.

2. februārī Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām.

7. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījuma projektu likumā “Par Interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai vecinātu atklātību par valsts amatpersonu pieļautajiem interešu konflikta novēršanas noteikumu pārkāpumiem, projekts paredzēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai tiesības par tiem informēt sabiedrību. KNAB norāda, ka pašlaik “sabiedrības informētībā par amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem nav nodrošināta vienlīdzība – iedzīvotāji no plašsaziņas līdzekļiem uzzina tikai par atsevišķu valsts amatpersonu pārkāpumiem, bet sabiedrībai netiek sniegta informācija par visām amatpersonām, kuru darbībā ir konstatēti likuma pārkāpumi”.2 Tiesa gan, 22. jūlijā likumprojekts tika atsaukts.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License